Kornetu ezeri

Kornetu-Peļļu zemledus kušanas ūdeņu veidotā ieleja ir viena no visgarākajām un izteiksmīgākajām šāda veida pēdējā leduslaikmeta reljefa formas veidojumiem Latvijā. Tā ir ap 26  km gara (16 km –Latvijā, 10 km –Igaunijā), kura abos galos sazarojas. Zemledus kušanas ūdeņu straumes pirms 10-15 tūkstošiem gadu šajā apvidū izveidoja dziļas ieplakas, kuru zemākajās daļās pēc ledus izkušanas palika ezeri. Tāpēc ezeriem raksturīgi stāvi krasti un liels dziļums. Laikam ejot krasti ir apauguši ar egļu, bērzu, baltalkšņu mežiem. Ezeru virknes A daļas ezerus dēvē par Kornetu ezeriem, kurā ietilpst 8 ezeri -Pilskalna, Dzērves, Ievas, Trumulītis, Raipals, Mellītis, Lielais un Mazais Baltiņš. Savukārt R daļā atrodas 7 ezeri, kurus dēvē par Peļļu  ezeriem-Ilgājs, Sūneklis, Smilšājs, Peļļu, Kalekaurs, Bezdibenis, Rencītis.

Dzērves ezers

Ezers Veclaicenes pagasta Kornetu ciema centrā. Ezera vidējais dziļums ir 5.6 metri, bet maksimālais dziļums - 20.0 metri (R daļā). Ezera krasti ir lēzeni, dažviet slīpi un stāvi. Ezera Z krastu veido 203 mvjl. augstais  Dzērves kalns, kur 2015.gadā  atklāts 27 m augsts skatu tornis, pa kalna virsotni virzās Drusku pilskalna dabas taka. Kalna nogāzē aug ozolu meži. Senatnē kalnā bijuši 4 upurozoli, pie kuriem cilvēki nesuši ziedojumus. Pieminekļu valdes arhīvā saglabājusies R.Millera 1925. gadā rakstītā vēstule: „Kornetu muižas ballinieki, apgaismodami savu balles laukumu, iekūruši sārtu vecā ozola dobumā. Koks piecas dienas dedzis”.  Līdzīgs liktenis piemeklējis arī pārējos Dievozolus. Ezerā ietek 2 upītes, iztek viena upīte uz Ievas ezeru. Ezera ZA krastā pie pagastmājas izveidota laipa un neliela atpūtas vieta ar ugunskura vietu un nojumi. Ezera D krastā pie Muceniekiem ir iespēja celt teltis un nopeldēties (saimnieka Jāņa Prangeļa kontakti: +371 26520232).

Foto: Dzērves ezers rudenī (© J.Prangels).

 Ievas ezers

Ievas ezers atrodas Kornetu ciema centrā. Aizņem 9 ha lielu platību, tā vidējais dziļums ir 5.2 m, bet maksimālais -12.5 m. Krasts iepretim sporta laukumam un bērnu atpūtas laukumam, sabiedriskā transporta pieturai „Korneti” ir lēzens, kur iekārtota peldvieta ar laipu un pārģērbšanās kabīni. Šeit atrodas arī Raipala dabas takas informatīvais stends un Veclaicenes dabas baudītāju atsauksmju kastīte. Izejot Raipala taku, esi laipni aicināts atstāt savus ierosinājumus šajā "bebrveidīgajā" kastītē!  Ezera Z daļā, kur atrodas t.s.Līvānu mājas, atrodas viesu mājas  „Ezerlīči” atpūtas vieta (saimniece Rita Meldere +371 26186570) , bet gar D krastu iet Raipala dabas taka.

Trumulītis un Pērļupīte

Trumulītis (arī Mazais ezers, Mazais Šķaunacītis) ir mazākais un arī seklākais (vidējais dziļums -2.4 m, lielākais -4.5m) no Kornetu ezeru virknes ezeriem, aizaugošs ezeriņš, atgādina mazu bļodiņu. Tas saņem ūdeņus no četriem Kornetu ezeriem pa nelielām upītēm-no  Pilskalna, Dzērves, Ievas un Raipala ezeriem.

Foto: Trumulītis no Raudiņu puses Veclaicenes pagastā (© M.Rudzīte).

No Trumulīša iztek Pērļupīte (saukta par Laknu, Sveķupīti, arī Slokas upīti, igauniski - Pärlijõgi). Nosaukums liecina, ka senāk te mājojušas ziemeļu upespērlenes (Margaritifera margaritifera). Upīte tikai 4 km līkumo pa Latviju, 2 km  tā ir Igaunijas-Latvijas robežupe, bet kopumā tā ir 41 km gara Mustjegi (Gaujas baseins) pieteka ar lielu vidējo kritumu 2.37 m/km. Apmēram 1 km lejpus izteces no Trumulīša ir bijušas Laknu dzirnavas un uzpludināts dzirnavu dīķis.

Foto: bebru  aizsprosts Pērļupītē augšpus Laknu dzirnavām (© I.Druva-Druvaskalne).

Lai gan upespērlenes mūsdienās vairs nevar sastapt, tomēr 2012.gada jūlijā upes attīrīšanas talkas laikā biologi atraduši citas interesantas dabas bagātības: aizsargājamās sārtaļģes hildebrandijas (Hildebrandia rivularis), kuras atgādina  asinssārtus plankumus uz akmeņiem, kā arī augumā necilo strauta nēģi (Lampetra  planieri) un vēdzeli (Lota Lota). Vēdzele ir vienīgā Latvijas saldūdeņos sastopamā mencu sugas zivs, savukārt strauta nēģis ir tīra ūdens indikators. Cilvēki strauta nēģi neēd, tāpēc, ka tā ādā esošo dziedzeru sekrēts ir indīgs un inde karsējot nesadalās.

Mellītis un Mellīša kalns ar igauņu mežabrāļu kapa vietu

Mellītis atrodas Kornetu zemledus kušanas ielejas atzarā, kurā vēl bez šī ezera iegūluši Lielais un Mazais Baltiņš. Ezera krasti nav apdzīvoti, tas ir savdabīgs neliels meža ezers ar stāviem, aizaugušiem, koku sagāztiem krastiem. Ezera vidējais dziļums ir 6.1 m, lielākais dziļums -21 m. Tas ir visaugstāk novietotais (167.7 mvjl.) Kornetu grupas ezers. Makšķernieku iecienīts ezers, īpaši ziemās, jo te visilgāk no visiem Kornetu ezeriem turas ledus. Ne velti to dēvē par drūmu un tumšu ezeru. No ezera D gala iztek strautiņš uz Pērļupīti. Ezera D krastu veido Mellīša kalns, kura nogāzē atrodas igauņu mežabrāļu kapa vieta.

Foto: igauņu mežabrāļu kapa vieta Mellīša kalnā (© I.Druva-Druvaskalne).

Pēc II pasaules kara igauņu pierobežas ciemu vīri, kas slēpās mežā, vienu no bunkuriem bija izveidojuši Sveķu (igauņi to  dēvē par Luhasoo) purva Latvijas daļā. 1946.gada 3.aprīlī starp t.s.” istrebiteļiem” (padomju aktīvistu bruņotas vienības -iznīcinātāju bataljoni- lauku apvidos) un mežabrāļiem notikusi pamatīga kauja 5 stundu garumā. Veclaicenieši atceras, ka „istrebiteļiem” palīgā tikusi izsaukta armijas daļa ar mīnmetējiem no Alūksnes, bet tie gan atbraukuši, kad kauja jau bijusi galā. Kritušos  3 meža brāļus:  August Eelsoo  12.IX.1903. – 3.IV.1946., Rein Kask 30.XI.1911. - 3.IV.1946., Olev Loog  8.IX.1924. - 3.IV.1946. pēc kaujas atveda uz Kornetu ciemu pie pagasta padomes līķu atpazīšanai (vai cilvēku iebiedēšanai). Tur tie gulēja pie šķūņa pāris dienas, līdz vietējie vīri tos apraka netālu Mellīša kalnā. Padomju laikā radinieki mežā bija uzlikuši metāla krustu un paslepus apciemoja kapu. 1996.gada vasarā Brāļu kapu komitejas Alūksnes nodaļas vadītājs Uldis Veldre organizēja kapa sakopšanas talku. Piemiņas akmeni Mellīša kalnā ar apbedīto vārdiem atklāja 1996.gada 23.jūnijā.

Raipala ezers

Atrodas Kornetu-Peļļu zemledus kušanas ūdeņu veidotajā iegultnes jeb vagas Kornetu ezeru grupā.

Ezers ir dziļākais Alūksnes augstienes ezers, maksimālais dziļums ir 35 m, vidējais dziļums -11.9 m. Jau 19.gs. vidū Tērbatas universitātes ģeologs un arheologs K.Grevings (C.Grewingk) savos aprakstos min Raigala (Raipula) ezeru, kuru uzskata par Baltijas dziļāko ezeru ar 150 pēdām (1 pēda=0.3948 m). Pēc Latvijas pirmās neatkarības atjaunošanas, ezera dziļuma mērīšanu veica jaunlaicenietis L.Slaucītājs 1926.g., kad dziļākās vietas mērījumā tika konstatēti 33 metri, bet aprēķinātais vid.dziļums -9.3 m. Līdz pat 1938.gadam, kad tika veikti mērījumi Latgales ezeros un Drīdzī tika konstatēts 65 m dziļums – tas tika uzskatīts par dziļāko ezeru Latvijā. Tagad tas ieņem dalītu 13./14.vietu Latvijā kopā ar Gaiziņkalna apkārtnē esošo Viešūru (Kaķīša ezeru). Ezerā ir 4 dzelmes, kur dziļums pārsniedz 20 m, starp tām arī seklāki sliekšņi (ap 10 m). Ezera gultni klāj smilts, ezeram ir salīdzinoši neliels niedru un citu ūdensaugu aizaugums.

Foto: zemledus makšķernieki uz Raipala (© I.Druva-Druvaskalne).

Interesanti ir minējumi par Raipala vārda izcelsmi. Novadnieks, valodnieks K.Plukšs skaidrojis, ka ezers ir igauņu vietvārds. Šī saliktā vārda pirmajā daļā atrodas saīsinājies īpašības vārds „rajav”, kas nozīmē robežu veidojošs, bet otrajā daļā –„palu” (sils). Saliktenī Rajavpalu starp j un v zuda a, bet formu Rajvpalu bija grūti izrunāt tādēļ v zuda un j kļuva zilbisks. Šī vārda nozīmē ir „robežu veidojošs sils”, jo ezers un apkārt esošais sils atrodas mežu zemes robežās.

Ezera platība ir 36.1 ha, tas ir izstiepts DA-ZR virzienā 1.9 km, lielākais platums ir 270 m. Raipals atrodas 166 m vjl. Ezera krasti augsti, stāvi, mežaini. Ezera DR galā bijis botāniskais liegums Raipala birzs jeb mežs, kas 20.gs.90.gadu vidū nelikumīgi izcirsts.

Foto: Raipala ezera DA galā neliela bērzu birzs. Ceļš pa labi: Raipala dabas taka un velomaršruts Tour de LatEst (© I.Druva-Druvaskalne).

ZR galā ezeram ir noteka uz Trumulīti, no kura savukārt iztek Pērļupīte. Ezera D galā ezerā ietek Tīlmaņu un Mišu upītes. Abos Raipala ZR vai DA galos ir iespēja, vienojoties ar saimniekiem, celt teltis un atpūsties. Kontakti: telts vieta Mišas: Ieva un Miervaldis Krasti: +371 29480327.

Ezerā makšķerēt ir atļauts likumā noteiktā kārtībā (jābūt makšķernieka kartei) savukārt, ja vēlas zvejot ar tīkliem, tad ir jāiegādājas licence. Ezerā ir aizliegts pārvietoties ar jebkādiem kuģošanas līdzekļiem, tajā skaitā ar ūdens motocikliem, izmantojot iekšdedzes dzinēju (to nosaka dabas lieguma Kornetu –Peļļu individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi (MK noteikumi nr.71, pieņemti 25.01.2011, punkts 8.8.)

Ap ezeru izveidota 7.5 km gara lokveida dabas izziņas taka ar informatīvajiem izziņas stendiem, kuras sākums meklējams Kornetos. Gar ezera Z un A krastu iespējams braukt ar velosipēdu, jo te ir marķēts Tour de LatEst velomaršruts. Ezera R krasts nav piemērots braukšanai ar velo, jo taka ir šaura un daudzviet, taku veidojot, ir atstātas koku kritalas kā dabas vērtības.

Foto: Raipala ezera DA gals agrā pavasarī (© I.Druva-Druvaskalne)

Teika par Raipalu

Kādam saimniekam bijusi ļoti skaista vienīgā meita un ļoti uzticams sunītis Palis. Velns ieskatījies meitenē, iezadzies tās guļamistabā, sagrābis pārbijušos skaistuli, bet viņa iekliegusies ”Rai, rai, Pali!”. Palis meties nelabajam virsū un tik neganti purinājis, ka Velns meiteni palaidis vaļā. Taču lielās dusmās sagrābis Pali un iemetis ezerā. Saimniekmeita skumusi, un, lai sirds gauži nesāpētu, paņēmusi no kaimiņiem kucēnu un nosaukusi par Pali. Velns arī to iemetis ezerā-mazākā. Saimnieks to redzēdams, paķēris dakšas un uz visiem laikiem aiztriecis nelabo no savas apkaimes. Bet ezerus nosaukuši par Lielo un Mazo Raipalu. (Z.Žukova, 2001).

Mazais Baltiņš un Lielais Baltiņš

Mazais Baltiņš (igauniski - Väike-Palkna järv) ir Latvijas –Igaunijas robežezers. Igauņi lepojas ar to, ka tas ir otrs dziļākais Igaunijas ezers ar 32 m maksimālo dziļumu (vidējais-12.1 m) aiz Reuges Lielezera (igauniski- Rõuge Suurjärv),  kura lielākais dziļums ir 38 m. Latviešiem pieder ezera A krasts un ezera mazākā daļa, igauņiem lielākā R daļa. R un A krasti ir stāvi, kokiem apauguši. Ezera Latvijas pusē izveidota neliela atpūtas vieta. Ezera Z galā, kur iztek strauts uz Pērļupīti, redzami robežstabi. Mazais Baltiņš izceļas ar vislielāko ūdens caurredzamību starp Kornetu-Peļļu gravas ezeriem -3.8 m, kas norāda par tīru ūdeni. Krastos redzamas pamīšziedu daudzlapes, cūkauši u.c. ūdensaugi. Ezers ar Lielo Baltiņu ir savienots ar pārpurvojušos upīti, kurā mājo bebri.

Foto: Mazā Baltiņa Latvijas puses krasts aizaudzis ar pamīšziedu daudzlapēm (© I.Druva-Druvaskalne).

Lielais Baltiņš līdzīgi kā blakus esošie mazie ezeri, ir dziļš, ar stāviem krastiem, tomēr tas ir vairāk izstiepts, šaurāks. Tā dziļākā vieta -30 m atrodas ezera ZA daļā, bet vidējais dziļums -9.8 m. Ezera R krastā atrodas „Celmāju” viensēta. Ezera dienvidu krasts noaudzis ar slaikām eglēm līdz pat ūdens līmenim. Ezeram ir noteka caur nelielu upīti uz Mazo Baltiņu, tālāk uz Pērļupīti. Ezera A krastā pie Sloku ceļa 2014.g. tika izcirsti krūmi, atsedzot ainavisku skatu uz ezeru.

Foto: Lielais Baltiņš -skats no ceļa, ezera A krasta  (© I.Druva-Druvaskalne).