Dievnami

 Opekalna evanģēliski luteriskā baznīca

Jaunlaicenes pagasta teritorijā atrodas Latvijā visaugstāk virs jūras līmeņa uzceltā baznīca-Opekalna baznīca. Tā atrodas uz Opekalna paugura, kura absolūtais augstums virs jūras līmeņa ir 235m. Baznīcas vēsturi sāk skaitīt jau no 1683.gada, kad te tikusi uzcelta koka baznīca. Tai pat gadā celta pirmā skola zemnieku bērniem un ierīkota kapsēta. Opekalna draudze dibināta 1732.gadā un liela loma tās veidošanā bijusi mācītājam E.Glikam, kurš arī izvēlējies baznīcas vietu skaista paugura galā, no kura tolaik ir bijis kokiem neaizklāts skats uz visām debess pusēm. Mūsdienās no baznīcas torņa ir iespējams aplūkot ainavisku skatu uz DR, Jaunlaicenes pusi. Baznīca celta laika posmā no 1774.līdz 1779.gadam. Šobrīd tas ir ne tikai rosīgs garīgais centrs (draudzē ir ap 80 locekļu, notiek dievkalpojumi, koncerti), bet arī nozīmīgs 18.gs. baroka un klasicisma stila arhitektūras mantojums.

Baznīca ikdienā ir slēgta, bet ja vēlaties to aplūkot no iekšpuses un uzkāpt tornī, kā arī dzirdēt interesantu stāstījumu, lūgums iepriekš pieteikties zvanot uz  Jaunlaicenes muižas muzeju, Sandra Jankovska:  +371 29356277, + 371 22415419 vai rakstot e-pastu: jankovska.sandra@jaunlaicene.lv

Foto (pa kreisi): Opekalna baznīca rudenī (©J.Prangels). Foto (pa labi): Opekalna baznīca ziemā (© J.Nāgelis).

Opekalna kapsēta

Viena no skaistākajām Latvijas lauku kapsētām, ar skaistu akmens krāvuma žogu. Tajā apbedīti daudzi Latvijai nozīmīgi cilvēki: piemēram, soļotājs Ādolfs Liepaskalns, mācītājs Bruno Krumholcs Treijs.

Foto (pa kreisi): Opekalna kapsēta un ozolu aleja, kas ved uz baznīcu (© I.Druva-Druvaskalne). Foto (pa labi): soļotāja Ā.Liepaskalna kapa kopiņa ((© I.Druva-Druvaskalne).

 Veclaicenes Vissvētākās Dievmātes patvēruma pareizticīgo baznīca

Tā kā Veclaicene ģeogrāfiski atradusies uz galvenajiem tirdzniecības ceļiem starp Krievija un Latviju, izsenis šo vietu apdzīvojuši dažādu tautību cilvēki, to starp gan krievi, gan igauņi.  19.gs.vidū Veclaicenē izveidojās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo draudze. Par to liecina 1845.-1868. gados izdotās dievkalpojumu grāmatas, kas saglabājušās draudzē. Visilgāk- 50 gadus- kalpojušais priesteris bijis Marks Daukšs, kurš dievkalpojumus vadījis gan latviski, gan igauniski, gan baznīcslāvu  valodās. Mūra akmens baznica celta no laukakmeņiem un ķieģeļiem laika posmā no 1893.līdz 1895.gadam. Pēterburgas tirgonis M. Fjodorovs 1894. gadā baznīcai dāvināja vienu no sešiem zvaniem - pašu lielāko, kas saglabājies līdz mūsdienām. Pārējie mazākie nav saglabājušies. Visos 20.gs.karos baznīca ir palikusi neskarta, kaut gan tā atradusies tikai kādus 15 m no lielā ceļa Tomēr miera laikos tā tikusi vairākkārt apzagta. Padomju gados vismaz reizi mēnesī te notikuši dievkalpojumi. Kopš 2010.gada draudze ir veikusi remontdarbus gan baznīcas iekšienē, gan ārpusē -veikta torņu jumta nomaiņa. Vizuāli līdzīga (arhtektoniski)  pareizticīgo baznīca atrodas aptuveni 15 km attālumā Plāņos, Igaunijā, bet tā šobrīd nedarbojas.

Aptuveni 500 m uz A no baznīcas atrodas Gaigalnīcas pareizticīgo kapsēta, kur lielākoties guldīti draudzes locekļi. To var atrast sekojot brūnajai norādei "Raipala ezers 1.3 km", 100 m aiz Dzintaru mājām.

Foto (pa kreisi): Gaigalnīcas kapi (© L.Penka). Foto (pa labi): Veclaicenes pariezticīgo baznīca, norit remontdarbi 2012.g.maijs (© L.Penka).

Ja vēlaties baznīcu apskatīt no iekšpuses, tad sazinieties ar draudzes vecāko Konstantīnu Volkovu.

Foto: Veclaicenes pareizticīgo baznicas altāra daļa (© I.Druva-Druvaskalne).

Foto: Veclaicenes pareizticīgo baznīca atradās tikai 15 m no Rīgas-Pleskavas šosejas. Priekšplānā redzams vecās Pleskavas šosejas posms un ceļa stabiņš (© I.Deičmanis).

Noskatieties video par abām baznīcām!