Ķauķu kalna relatīvais augstums ir 73 m, bet absolūtais -210 mvjl. Kalna nogāzēs ir izveidotas slēpošanas trases. Sniegs te saglabājas ilgāk nekā citur Latvijā.

Pict8517_1

Peļļu ezeri

Peļļu (igauniski- Piiriorg, tulkojot -Robežieleja, Robežgrava) ezeru virkne sastāv no 7 dažāda lieluma ezeriem. Vienā no Peļļu zemledus kušanas ielejas R atzariem atrodas Kalekaurs (arī Purveitis), Rencītis (Renča ezers, Mazezers), Bezdibens, kuri savā starpā savienoti ar upīti, kurai noteci ir uz Kalekaura ezeru. Kalekaurs ir lielākais no tiem ar vidējo dziļumu 4.2 m, bet dziļāko vietu -12.5 m. Pie tā izveidotas 2 atpūtas vietas ar peldvietām.

Foto: Kalekaura ezera aerofoto (© J.Prangels).

Normalized_1.16_kalekaura_ezers_0

Salīdzinoši nelielais, bet grūti pieejamais Bezdibens ezeriņš interesants ar kādu pieminekli. Tas veidots no betona 1962.gadā, kurā iestrādātas divu zēnu fotogrāfijas un metāla plāksnīte ar uzrakstiem gan latviešu, gan krievu valodā: „Svešiniek, kas uzlūko šo piemiņas zīmi-piemini nāvi un domā par diviem saulainiem zēniem: Vitoldu un Zilvionu, kuriem šī ieleja ar strautiņu un ezeriņu bija mīļākā uzturēšanās vieta bērnība no 1944- 1954”. Pēc vietējo iedzīvotāju stāstiem šo piemiņas zīmi savu dēlu bērnības rotaļu vietā uzlicis tēvs Arvīds Balodis pēc tam, kad viens no dēliem pusaudžu gados miris pēc neveiksmīgas aklās zarnas operācijas. Pēc tā var secināt, ka vēl 20.gs.50.-60.gados ezera krasti nebija tik aizauguši kā tagad. Te izvietots arī ģeoslēpnis : in memoriam N 57° 34.307 E 026° 48.526.

Foto: piemineklis Bezdibens ezera apkārtnē (© S.Paegle)

Normalized_2012-08-18_12-24-54_-_img_1206

Četri no ezeriem-Peļļu, Smilšājs, Sūneklis un Ilgājs veido arī dabisku Latvijas-Igaunijas robežu, to apkārtnē ir redzami vairāki Latvijas-Igaunijas robežstabi.  Ezeri un to apkārtne abās valstīs  iekļauti aizsargājamās dabas teritorijās: Igaunijā Paganamā (Velna zemes) ainavu aizsargājamā apvidū, Latvijā-Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū Kornetu-Peļļu dabas liegumā. Savdabīgā iezīme, kas raksturo šo apvidu ir īpatnējā ģeoloģiskā izcelsme (pēdējā leduslaikmeta zemledus kušanas ūdeņu veidojums), kas nosaka apvidus reljefa, ainavu un bioloģisko daudzveidību. Ezeru piekrastes mežos mājo Eiropas mazākais putns zeltgalvītis (sver 5-7 gramus), virs ezeriem vasarās redzamas dažādas, nu jau Eiropā par retumu kļuvušas spāru sugas, ezeru krastos sastop dzeltenās purva skalbes un citus retāk Latvijas ezeros redzamus ūdensaugus. Ezeriem ir stāvi, mežiem apauguši krasti, lai gan 19.gs.kartēs šīs teritorijas attēlotas kā atklāts apvidus, bez mežiem.

Foto: tiltiņš pāri Peļļupītei starp Smilšāju un Peļļu ezeru (© I.Deičmanis).

Normalized_dscf0216-001Piekļuve ezera krastiem labāka ir no igauņu puses, tāpēc tur izveidotas kājnieku un velo takas. Igauņu iekārtotā taka gar ezeriem ir iekļauta arī vienā no 2012.gadā izveidotajām divām Peļļu-Ilgāja dabas takām, kuru sākums meklējams Ilgāja ezera A krastā, Latvijas pusē. Kājāmgājeju takas ir 4.5 km  un 9.5 km garas. Tās marķējot tika izmantota franču Vogēzu kluba marķēšanas sistēma un marķējumi: ar nelielām plāksnītēm pie kokiem, atbilstoši takas garumam –vai nu ar ziliem, vai sarkaniem aplīšiem. 2012.gada jūlijā Paganamā svētku ietvaros notika arī pirmais gumijas laivu brauciens cauri trim Peļļu zemledus kušanas ielejas ezeriem ar startu Ilgāja ezera Latvijas A krastā, kas iespējams varētu kļūt par ikgadēju pasākumu.

Foto: Peļļu-Ilgāja dabas taku shēmas (izstrāde J.Pērle, 2012)

 Ģeoslēpņi:Normalized_j120802_fr_takas2

Latvijas pusē: Kornetu grava 57 35,542 N, 026 51,818 (zem savādāka akmens).

Igaunijas pusē: IX-XI sajand (Paganamaa) 57 35, 625 N, 026 51, 746 (putnu būris).

 Lielākais no četriem Peļļu zemledus kušanas ielejas ezeriem ir Ilgājs (Ilgais, Vizlas ezers, igauniski-Kikkajärv, tulkojot –Gaiļa ezers). Tas ir izstiepts aptuveni 1 km garumā R-A virzienā, pēc formas atgādina astotnieku. Ezerā dziļākā vieta ir 22.5 m. Tas ir publisks ezers, bagāts ar zivīm. Kopš  2010.gada ik gadu  februārī notiek starptautiskas zemledus makšķerēšanas sacensības „Ilgāja zivtiņa” (igauniski –„Kikkajarve Kalakõnõ”), kur notiek cīņa par vislielāko zivi, par vislielāko kilogramos mērāmo zivju lomu  u.c. nominācijām. Ezera Latvijas daļā atrodas neliela sala, bet igauņu pusē no Z puses iestiepjas pussala, uz kuras izveidota vairāk kā 100 m gara laipa.

Foto: Ilgāja pussalas laipa igauņu pusē (© I.Druva-Druvaskalne).

Normalized_pict5775

Ezera ZA daļā, igauņu pusē, atrodas Vorotkas kalns, kura piekājē atrodas Igaunijas valsts  arheoloģijas piemineklis - Vorotkas 11.-12.gs. senkapi –akmens krāvumi (citos avotos minēts 1.-2.gs.). Leģenda par šiem akmens krāvumiem stāsta, ka velns nesis akmeņu nastu, lai ezera šaurākajā vietā uzceltu tiltu. Iedziedājās gailis pirmo reizi, un velnam akmeņi  izbiruši Ķēves kalnā, iedziedājās otro reizi, un pārējos akmeņus velns nometis ezerā, kur izveidojusies sala. Ezera A galā pie „Alejām” ir izveidota atpūtas vieta ar nojumi, galdiņu, ugunskura vietu, tualeti,  vienojoties ar saimniekiem Margu Kazaku (telefons + 371 22001559) un  Maigoni Renci (telefons + 371 28395087) ir iespējams uzcelt telti.

Foto: Sūneklī zied purva skalbes (© I.Druva-Druvaskalne)

Normalized_suneklis Ilgājs pa Peļļupīti (igauniski -Piirioja, Peeli jõgi) ir savienots ar Sūnekli (igauniski –Sarapuujärv, tulkojot –Lazdu ezers). Latviskais nosaukums vairāk atspoguļo ezera būtību, kuru lieliski aprakstījuši gan G.Krieviņš: „No krasta redzam, ka tā gultne ir zāļaina un saules gaismā atgādina pasakainu zemūdens pļavu”, gan arī Z.Žukova „..tā zaļganie ūdeņi un krastu forma asociējas ar sirmu, teikās apjūsmotu Meža gara bārdu”. Igauņi ezeram nosaukumu devuši, jo tā krastos aug daudz lazdu.

Foto: Smilšāja ezers -skats uz Latvijas puses eglēm apaugušo krastu (© I.Druva-Druvaskalne).

Normalized_pict0399Tālāk Peļļupītes ūdeņi ieplūst Smilšājā (igauniski –Liivajärv, tulkojot Smilšezers). Ezers ir dziļš, lielākais dziļums sasniedz 19.8 m., bet tā ūdeņi ir visdzidrākie no visiem Peļlu zemledus kušanas ielejas ezeriem (ūdens caurredzamība ir 3.7 m). Tas ir iegarens ezers ar abpusēji kraujiem krastiem. Latvijas pusē krasti apauguši ar slaidām eglēm un krasts ir necaurejams. Igaunijas pusē stāvajā krastā uzcelta neliela brīvdabas estrāde, atpūtas vieta ar info stendu, bet augstākajā kraujas malā Rādi kalnā 176,7 mvjl. (igauniski –Raadimägi) bijis skatu tornis (pirmais -no 1972.līdz 1981.gadam, kad to nopostīja vētra, otrais -no 1996.gadam līdz 2008.gadam, kad vandāļi aizdedzināja torņa lejasdaļu, pēc tam to nojauca). 2015.g.rudenī tika atjaunots koka skatu tornis, no kura paveras gleznains skats uz Peļļu gravas ezeriem.

Foto: Rādi kalna skatu tornis Paganamā ainavu apvidū (© I.Druva-Druvaskalne).Ainava no Rādi kalna skatu torņa 2016.gada aprīlī (© I.Druva-Druvaskalne)

/uploads/text_page_image/asset/201604/374/radikalns.jpg

/uploads/text_page_image/asset/201604/375/ilgajs.jpg

Ezera stāvkrastā redzamas vairākas lielas gravas, pa kurām palu ūdeņi pavasaros ieskalo ezerā daudz smilšu, tāpēc šajā krastā izveidojusies laba smilšaina pludmale. Te ierīkota peldvieta ar laipu, ir arī pārģērbšanās kabīne. Ezera krastā var sastapt pašu Velnu (te izvietota koka skulptūra). Turpat netālu (agrāk tā bijusi pašā ezera krastā) atrodas  arī melna akmens piemiņas plāksne, kura  liecina par traģisku notikumu 1949.gada 9.septembrī: vietējais Krabu skolas skolotājs Johannes Siska, glābjot ezerā slīkstošo skolnieku, pats gājis bojā.

 Foto: Peļļu ezeriņš no igauņu puses (© I.Druva-Druvaskalne).

Normalized_pict0398Vismazākais no visiem Peļļu zemledus kušanas ielejas ezeriem ir Peļļu ezers (igauniski-Mudajärv, tulkojot -Dūņezers) ir tipisks eitrofisks (aizaugošs) ezers, kuram ir purvaini krasti. Ezers vairāk atgādina apaļu ūdens bļodu, kuru rotā dažādi ūdensaugi. Ezera aizaugšanu pastiprina bebru aizsprosti, kurus tie būvē uz Peļļupītes, kas samazina ūdens caurplūdi. Tieši caurtecē starp Smilšāju un Peļļu ezeru ir ērti šķērsot Igaunijas-Latvijas robežu, kur pie abu valstu robežstabiem un vēsturiskajām dzelzs robežbarjerām ir pat izveidots tiltiņš. To izveidoja kalnu riteņbraukšanas sacensību vajadzībām, jo gar ezeriem iet sacensību trases no Apes un Hānjas puses. Peļļupīte tālāk Igaunijas teritorijā ietek Vaidavā.