Veclaicenes muižas apkārtne
Veclaicenes muiža un Veclaicenes muižas ezers
Interesanti, ka tieši no šīs muižas nosaukuma Veclaicenes vārdu pazīst plašāk. Tā atrodas aptuveni 500 m no autoceļa Rīga-Veclaicene A2, saukta arī par Vidzemes (padomju laikos par Pleskavas) šoseju. Igauņi to saukuši par Vana- Laitsna, vācu muižnieki par Alt-Laitzen. Muiža atradusies Veclaicenes ezera (saukts arī par Veclaicenes muižas ezeru) ZR un Z daļā. Šobrīd no pašas muižas ir palikušas tikai drupas, redzamas tikai dažas sabrukušas ēkas, kas izmantotas kolhozu laikos kā kaltes. 20.gs.20.gados ezera ZA uzcēla ķieģeļcepli. Viena no muižas palīgēkām kolhoza gados (20.gs.50.-80.gados) tika pielāgota cūku fermas un cūkkopēju dzīvokļu vajadzībām, kurā turēja līdz pat 400 rukšiem. Ferma atradās tuvu ezeram, virca ieplūda ezerā un šis piesārņojums veicināja ezera aizaugšanu.
Foto: Veclaicenes ezers (skats no Z krasta uz Kalniņiem). Veclaicenes muižas drupas. Šajā ēkā padomju gados bijusi kolhoza graudu klēts (© A.Šarova).
Ezera krastos var redzēt niedres, vilkvālītes, ezera kosu, lēpes, elodejas u.c.ūdensaugus. Uzmanīgākie ceļotāji pavasaros un vasaras sākumā var dzirdēt savdabīgo dumpja balsi, kas atgādina pūšanu tukšā stikla pudelē. Ezera apkārtnē redzēts lielais baltais gārnis un mazais ērglis. Veclaicenes muižas ezera vidējais dziļums ir 2.2 m, bet tā lielākais dziļums – 3.5 m. Ezera spoguļa laukuma platība ir 10.5 ha. Krasti ir lēzeni, slīpi. Ezera ZR piekrastē pie muižas bijis liels parks, to šobrīd nevar atpazīt, viss aizaudzis, vien lielie ozoli ceļa malā stāv kā vēstures liecinieki. Padomju gados gar ezera D krastu izbūvēja gāzes vadu, bet 1997.gadā aptuveni 700 m uz A no ezera uzbūvēja gāzes uzskaites staciju ”Korneti”.