Dieva kalns un Romeškalns
Dieva kalns un Māras pēdas akmens
Dieva kalns atrodas Veclaicenes pagastā starp Brīvzemnieku un Vosvu mājām, tāpēc to dažkārt sauc arī par Vosvu Dieva kalnu, lai gan no šo māju puses kalns ir nepieejamāks Paugura absolūtais augstums ir 240.1m, relatīvais augstums -45 -50 m. Piekļušana ērtākā no Brīvzemnieku māju puses. 2012.gadā paugura ZR nogāzē tika veikta meža cirte. Tagad no šīs nogāzes labi var redzēt tuvumā esošo Klotiņa ezeru. Dieva kalns ir viens no nedaudzajiem svētkalniem, uz kura izvietojušies akmeņi ar teikām un kultūrvēstures vērtībām.
Māras pēdas akmens ar 2 pēdām līdzīgiem iedobumiem atrodas Dieva kalna mežainajā virsotnē. Vecākie tuvējo māju iedzīvotāji to sauc arī par Marijas kalnu, jo kā vēsta teika, tur Reugades (tagad Reuges ciems Igaunijā) Marija no Igaunijas baznīcas, lai uzkāptu zirgam mugurā, pakāpusies uz lielā akmens un no tā laika divas pēdas palikušas akmenī.Šis ir zīmīgs reliģiju sinkrētisma piemērs, kad senās pagānisma reliģijas ticējumi un paražas ievijas citā – kristīgajā – reliģijā. Teikās kā sapņos sajaucas senlatviešu dievības Māras un kristiešu Marijas tēls. Vecie vietējie iedzīvotāji Dieva kalnu dala divās daļās: ziemeļu gals, kas ir kalna lielākā daļa, kur izpļauts klajums un vēl paveras tālā ainava, tiek saukts par Dieva kalnu vai Dievkalnu, bet dienvidu gals, kur paceļas kalna augstākā vieta ar zīmīgo pēdakmeni, tiek saukts par Marijas kalnu. Kamēr Dieva kalnu ara un ieguva labas ražas, Marijas kalnu "nedrīkstēja aiztikt".
Foto (pa kreisi): Māras pēdas akmeņi Veclaicenes pagasta Dieva kalnā (© I.Deičmanis). Foto (pa labi): Sipiņu dižakmens, kurš atrodas neliela strauta krastā, 800m uz ZA no Dieva kalna Veclaicenes pagastā (© I.Druva-Druvaskalne).
Kulta vietu pētnieks, arheologs, profesors Juris Urtāns raksta: "Domājams, ka Vosvu Dieva kalns un Māras pēdu akmens ir sena pagānisma kulta vieta. Par to liecina gan kalna, gan akmens nosaukumi." Bet akmens ar savām pēdām kalna galā guļ jau kādus 15 gadu tūkstošus, kopš Radītājs to šeit ar ledāja palīdzību novietoja. Māras pēdu akmens ir kā tāds zems, plats galds, kura apkārtmērs ir 7.4 m. Tā izmēri 2,7 x 2,4 m, augstums vienā pusē 0,7 m, zemākajā – 0,3 m. Pēdu izmēri: 20 x 10 cm, kreisajai kājai: 18 x 8 cm. Pēdas atrodas akmens vienā malā kā jau, zirgam mugurā kāpjot, sanāca. Bet pēdas darinājusi pati Daba, varam sacīt arī – Lielais Radītājs. Ģeologs un seno tradīciju pētnieks Viktors Grāvītis 1985. gada Dabas un vēstures kalendārā raksta, kā viņš Māras pēdu akmenī uz Dieva kalna atradis seno cilvēku Saules lēktu un rietu vērotavu, tādu senču debesu observatoriju, jo novērošanas apstākļi tad, kad nebija koku, uz visām debesu pusēm bija ideāli. Tomēr kā atzīmē G.Eniņš, par V. Grāvīša secinājumiem var arī šaubīties. (apraksts veidots pēc G.Eniņa publikācijas 2011).
Foto: ceļs starp Sauleskalnu un Dieva kalnu (© I.Druva-Druvaskalne).
Romeškalns
Romeškalna paugura absolūtais augstums ir 221.4 mvjl. Pēc dažādu vietvārdu pētnieku domām, šis paugurs varētu būt sena svētvieta, jo vārda saknē ir vārds romes, rames. Tā skaidrojumi ir dažādi: D.Ozoliņš (1897.g."Baltijas vēstnesī" ) komentē Baltijas skatu albuma izdevēja Stāvenhāgena jautājumu: vai te nav bijusi kādreiz mazākā Romoves filiāle?"Ar Romovi tiek saprasta hronikās pieminētā latvju svētnīca Rāmava. Par to raksta arī A.Eizenšmits "Vadonī pa Alūksni un apkārtni". Savukārt M..Niedre žurnalā "Veselība" 1986.g. raksta: "Domā, ka Romeškalns un Dieva kalns ir seno krīvu apmetnes vietas. Indriķa hronikā pieminēts Jērums -priesteris Rāmavā. Te netālu no Kornetiem ir Jērumu mājas. Bet "romes" seno baltu valodā apzīmē svētvietu".
Romeškalna muiža pašos pirmsākumos ir bijusi Jaunlaicenes muiža daļa. To atdalīja atsevišķi 1744.g., kad tā nonāca ģenerālfeldmaršalam Ņ. Trubeckojam. Tālāk muižu gan dāvināja, pārdeva un pirka. Muižas kunga ēka celta 1847.gadā ar muižnieka Augusta fon Tranžē gādību, bet tā neatrodas paša Romeškalna paugura virsotnē, bet gan kādus 200-300 m uz DA uz mazāka paugura. Zemākajā vietā izvietojies Romeškalna ezers, kura krasti ir nepieejami. Romeškalna muižas kungu ēka celta neorenesanses un Berlīnes vēlīnā klasicisma Romas villu stilā. Kā skola tā sāka darboties kopš 1930.gada rudens, līdz 2009.gadā mazā skolēnu skaita dēļ skola tika slēgta. Pēdējās lielākās pārbūves-skolas kapitālremonts tika veikts 20.gs. 70.gados, kā rezultātā daudzas no ēkas telpām pazaudēja savu kultūrvēsturisko vērtību.
No 2010.gada ēku apsaimnieko NVO "Veclaicenes Avotiņš" (nomas līgums ar Alūksnes novada pašvaldību uz 10 gadiem). Piedāvājumu nakšņošanai skatīt Ceļotājiem/Kur paēst un nakšņot? Ilggadīgā skolas direktora Ē.Vanaga veidotā Veclaicenes novadpētniecības muzeja ekspozīcija tagad izvietota Kornetos, pagasta pārvaldes ēkā "Vaiņagos".
Romeškalnu ar Kornetiem savieno 4.5 km gara marķēta (ar brūniem stabiņiem un dzeltenu marķējumu uz kokiem) dabas taka, kura sākas no muižas kungu ēkas ZA stūra.
Foto: Romeškalna muižas kungu māja (no 1930.līdz 2009.gadam) ēka kalpojusi kā skola (© I.Druva-Druvaskalne)
Zīmju akmens
Tā ir sena kulta vieta, uz akmens attēlots kraukļa spārns un iecirsts gada skaitlis 1896. Akmens garums ir 4.1m, platums 3.5m un augstums 1.8m. 2012.un 2014.gadā apsekojuma laikā akmens bija apaudzis ar sūnām un zīmes nebija redzamas. Akmens atrodas 500m no autoceļa A2 Rīga-Veclaicene. Uz akmeni ved vecs ceļš (iepretim ozolu alejai uz Romeškalnu), kurš dažkārt var būt pārplūdis bebru aktivitātes dēļ. Labajā pusē kalnā redzamas Lazdukalnu mājas. Iepretim tām ceļš pagriežas pa kreisi (uz A) un jāturpina pa pļavu līdz meža malai, kur arī redzams akmens.
Foto (pa kreisi): Zīmju akmens (© I.Druva-Druvaskalne). Foto (pa labi): skats no Sauleskalna D nogāzes uz Dēliņkalnu (© K.Skujiņš).
Sauleskalns, Pleskavas šoseja un zirgu pasta stacijas vieta
Sauleskalns ir otrs augstākais Alūksnes augstienes paugurs -267 mvjl.,kalna D nogāzē iztek avots. Pāri šim pauguram ved autoceļš A2 Rīga-Veclaicene. Padomju gados to dēvēja par Pleskavas šoseju. Tās izbūvi sāka jau 1859.gadā. Šoseja bija 5 m plata, malas 4 m platas. Pa malās nedrīkstēja brauk ar zirga pajūgu. Pie šosejas tika uzceltas jaunas pasta stacijas ik pēc 25 km, lai nodrošinātu regulārākus un ātrākus pasta pārvadājumus. Zirgu pasta staciju ierīkoja iepretim Romeškalna ceļam Sauleskalna pakājē. No Rīgas uz Pleskavu reisi notika otrdienās un piektdienās, bet pretējā virzienā svētdienās un ceturtdienās. Ja tika pārvadāta nauda, līdzi brauca stingra sardze. Romeškalna pasta stacijas darbības sākumā bija 48 pasta zirgi un 9 kučieri. Pasta stacija bija vesels ēku komplekss-pasta kantoris, atpūtas mītne kučieriem, staļļi, ratnīca, smēde, siena šķūnis u.c. Pasta pārvadāšanas funkcijas pēc dzelzceļa līnijas Rīga-Pleskava atklāšanas 1899.g. zirgu pasta stacijām zuda. Ēkas no valsts pārņēma Romeškalna muiža, kur izvietoja pusgraudniekus. I pasaules kara laikā ēkas nodega, pēc vienas no versijām -ēkas likuši nodedzināt muižnieki, jo tās bijušas labi apdrošinātas.
Sauleskalnā 1927.gadā baptistu draudze sāka celt koka baznīcu, kuru iesvētīja 1930.g. Veicot Pleskavas šosejas pārbūvi 1951.g. baznīcas guļbūves ēku pārveda uz Veclaicenes muižas teritoriju, kur to uzcēla uz vienas no muižas ēku pamatiem (tagad viensēta -Sapnīši). Padomju gados tur atradās bērnudārzs.
Foto (pa kreisi) : viensēta Sapnīši (bijusi baptistu baznīca Sauleskalnā un bērnudārzs) (© A.Šarova). Foto (pa labi): mūra caurteka vecajā Pleskavas šosejā aiz Bārdaskroga(© I.Druva-Druvaskalne).
Pleskavas šosejas 2 līkumus, ceļa stabiņus un caurtekas var apskatīt 2 palikušajos līkumos (pie Bārdaskroga un Paiķa ezeriem), kas lēnām aizaug.