Ziemera pagasts
- Platība: 116,8 km2
- Iedzīvotāji: 867 (01.01.2014.)
- Pagasta administratīvais centrs: Māriņkalns (> 230 iedzīvotāju)
- Zemes izmantojuma struktūra: 57.7% -meži, 30,3 % -lauksaimniecībā izmantojamā zeme
- Informācija par pagasta pārvaldi: šeit
Ziemeri kā apdzīvota vieta minēta ap 1550.gadu, kad vietējais muižnieks J.Feldbergs savu muižu par 100 dālderiem pārdod svainim A.Simeram (Zimer), no kura vārda cēlies vietas nosaukums.1631.gagā ar zviedru valdības atbalstu muiža nonākusi K.Langenberga pārziņā, bet ap 1785.gadu muižas zemi Ziemeros, Māriņkalnā, vēlāk arī Šļukuma daļu nopircis barons J.G.Volfs. Pirmās ziņas par pagastu ir no 19.gs.vidus, kad barons Volfs pagastam pārdevis Kaktiņu zemi. Uz šis zemes pagasts uzcēlis skolu, kas tur darbojusies no 1871.līdz 1979.gadam. 1935.g Ziemeru pagasta platība bija 94,3 km2 ar 1630 iedzīvotājiem. Latvijas laikā veco Ziemera (Semerhof), Šļukuma (Schluckum) un Māriņkalna (Marienstein) muižu sadalīja jaunsaimniecībām, Māriņkalna muižas centru nopirka Ziemeru pagasts un tur iekārtoja pagastvaldi.
Foto: Ziemeru muiža (© I.Deičmanis).
1945.g.izveidoja Māriņkalna un Ziemeru ciemu. Bet pagastu 1949.g.likvidēja. Ziemeru ciemam 1954.g.pievienoja Māriņkalna ciemu, 1961.g.-Alūksnes ciema kolhoza „Straume” teritoriju, savukārt 1977.g.daļu Ziemera ciema iekļāva Alūksnes pilsētā. 1990.g.Ziemeru ciema teritorijā atjaunoja Ziemera pagastu. 2009. gadā Ziemeru pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Alūksnes novadā.
Galvenā Ziemera pagasta iedzīvotāju nodarbošanās ir tradicionālā lauksaimniecība (lopkopība un graudkopība, piena ražošana pašu patēriņam un pārdošanai kā izejviela pārstrādei un arī gaļas lopu audzēšana, vairākas zemnieku saimniecības pievērsušās netradicionālajai lopkopībai un dārzeņu audzēšanai). Citas nozīmīgas nozares ir kokapstrāde, mazumtirdzniecības pakalpojumu sniegšana, derīgo izrakteņu ieguve (smilts un grants), tūrisms.
Foto: iebraucot Māriņkalnā ((© I.Deičmanis).
Ievērojamākie kultūras pieminekļi: Ziemeru muižas apbūve un parks (18.gs.beigu un 19.gs.I puse), Kaktiņu pagastskolas ēka (1871.g.), senkapi (Spieķu un Baltkauļu). Spieķu senkapi ir viens no nedaudzajiem zināmajiem kapulaukiem Alūksnes apkārtnē, kur apbedīšana sākusies jau vidējā dzelzs laikmetā. Piemiņas zīmes kauju vietās-pie Skreju kaujas (1919.g.) un Prinduļu kaujas (1941.g.).
Foto: Medulāju lietus akmens pie Medulāju māju malkas šķūnīša-savdabīgs laika barometrs (tuvojoties lietum noraso) (© I.Deičmanis).
Nozīmīgi dabas pieminekļi ir: Ziemeru ozolu aleja Ziemeru ciemā, Dēliņkalna dabas lieguma Z daļa (otra –D daļa ietilpst Jaunlaicenes pagastā), dabas liegums „Avotu mežs” dibināts purvainu, pārmitru platlapju (melnalkšņu) mežu un minerālvielām bagātu avoksnāju aizsardzībai. Salīdzinoši daudz laukakmeņu: Čukstu akmens smilšu karjerā, Brīdaku akmens (apkārtmērs-12.7 m), Tālešu akmens (apkārtmērs-10.5 m) u.c. Dižkoki: Kaktiņu ozols (apkārtmērs 5.2 m), Māriņkalna ozols (4.6 m), Šķērstu paegļi (0.8 m) u.c.
Ievērojamas personības, kuras dzimušas vai darbojušās Ziemeru pagastā: K.Egle (1881-1974)-literatūrzinātnieks; T.Paulovics (1912-1971)-gleznotājs un M.Paulovics (1943) –tekstilmākslinieks, dz.Poliešos; J.Anerauds (1924)-rakstnieks, bērnību pavadījis Skrejās; M.Melzobs (1927)-farmakologs, medicīnas doktors, dz.Melzobos; G.Selga (īst.v.G.Zaķis;1929-1986)-dzejnieks; dz.Dravniekos; J.Blūms (1936-1986)-skaņu režisors, dz.Melderkalnā; J.Raipulis (1939)-ģenētiķis, bioloģijas doktors, dz.Stiebriņos. D.Markus (1950)-valodniece, filoloģijas doktore, RPIVA rektore, dz.Kaktiņos.