Malēnieši un malēniešu valoda

Vidzemes ZA daļu,  īpaši Veclaicenes, Jaunlaicenes, Ziemera, Jaunrozes (tagad- Apes pagasta teritoriju), Karvas (tagad ciems Alsviķu pagastā)  un Alūksnes pusi  jau izsenis dēvē par Malēniju. Malēnieši ir sirsnīgi ļaudis un īsti sava novada patrioti. Runā malēniskā izloksnē, ar izteiktu, lauzto intonāciju un savdabīgu platā un šaurā „e” un „ē” izrunu. Lieto vārdus, kurus citi latvieši nesaprot, piemēram: krilcs -slieksnis, lumpis -mazs dīķis, soklis vai iesoklis -mitra ieplaka, šokti -stulmu zābaki, šircis-priekšauts, klikuči -žagas. Nostāsti vēstī, ka viņi savulaik esot uzcēluši māju bez logiem un tad nesuši gaismu ar maisiem iekšā. Tātad panaivi, toties spītīgi!

Malēnija Latvijai ir devusi daudzus talantus –gleznotāju Leo Kokli, kordiriģentu Haraldu Medni, rakstniekus Ojāru Vācieti, Elīnu Zālīti, Jāni Mauliņu, Liju Brīdaku, Māru Svīri, fotogrāfus Gunāru Bindi un Juri Krieviņu, soļotāju Ādolfu Liepaskalnu, matemātiķi Aivaru Liepu, Slaucītāju dzimtas pārstāvjus -skolotāju Jāni Slaucītāju, ģeogrāfu Leonīdu Slaucītāju, astronomu Sergeju Slaucītāju u.c.

Noskatieties Vidzemes Augstskolas Komunikācijas un sabiedrisko attiecību studenšu veidoto video par Malēniešu valodas skolas nodarbību 2012.gada maijā (14 minūtes).

 Noskatieties Vidzemes TV veidoto sižetu Malēniešu valodas skolas nodarbības 1.gada jubilejas svinībām 2012.gada jūnijā (4 minūtes).

 Noskatieties Daces Markus veidoto filmu par malēniešiem  (35 minūtes).

Noskaties ReTV veidoto sižetu par malēniešu ēdieniem (27 min.):