Pārgājiens uz Lūcinieku

  Pārgājiens uz Lūcinieku. 26.02.2017.

     Kustēties prieks  un zinātkāre – kas tur, aiz tā kalniņa, rosina doties pārgājienos. Šoreiz, laikā, kad ziema cīnās ar pavasari un ceļi slideni, devāmies pārgājienā uz Lūcinieku. Pa ceļam mums piebiedrojās igauņu novadpētnieks Valdurs, padarot mūsu pārgājienu informatīvi bagātāku.
     Lūcinieks (Luutsniku) ir Kornetiem tuvākais Igaunijas ciems. Centrā reiz bija  muiža ar saimniecības ēkām. Vēlāk te iemājoja skola, veikals. Daudzus gadus darbojās cūku komplekss. 1926.gadā uzceltajā Veclaicenes (Vana- Laitsna) pagastmājā, (jo Veclaicenes pagasts bija abpus robežai) tagad atrodas bibliotēka, bet citādi ciema centrs ir kluss. Jācer, ka tikai pagaidām, jo skolas un veikala ēkai ir uzsākti projekti.
   Apmēram 14 kilometru garajā pārgājienā apskatījām Kikru ezera ainavu, arī te reiz bija skola, kurā mācījās arī Latvijas igauņu bērni, neilgu laiku te pārcelta arī pagastmāja. Gandrīz gadsimtu, līdz 1968.gadam darbojās Lūcinieka ūdensdzirnavas.  
  Neskatoties uz mazo apdzīvotību, lauki ir nopļauti, saglabājusies plašā Loogamäe (Slokas kalna) ainava, gleznaini skati mūs pavadīja gan Kikru apkārtnē, gan Pillardi ciemā. Ir atjaunotas lauku mājas. Jāsaka gan, ka arī latviešu saimnieku zemes un mājas šajā pierobežā ir sakoptas.
  Savu prieka dzirksti mūsu gājienam pielika arī dažādi neparedzēti atgadījumi: redzējām zirgus ”vestēs”, suni – sveci. Pie Kikru ezera smaidu raisīja asprātīgās privātīpašuma  plāksnītes “Mums ir videonovērošana un Kaimiņiene Sirje”, “Saimnieks ir snaiperis”.  Šajās mājās Jāņos notiekot balles, kur dancošana uz ieziepētas plēves.   
  Nākošajā pārgājienā dosimies pieneņziedu laikā.
                                                                                   Maija Bleiferte